Informācijas loģiskās vērtības

Ja notiek fundamentālā dabas (fizikas) likuma izmaiņa Hipotētiski (kā būtu- ja notiktu tā) esamība var atgriezties sākuma pozīcijā, atpakaļ pie pilnīga ideāla, bet tad tiek zaudēta pretpolu sistēmu dinamikas jēga-atpakaļ uz absolūtu ideālu, bet ar pazaudētu iespēju hipotētiski realizēties citos notikumos/ citās sistēmās/citā fizikā. Teorētiski (iespēju loģika) ja Esamība ir tapusi no citas esamības substances, tad ir citas Esamības-netiešs teorētiskai pierādījums, bez faktiem-filozofisks (vai/un) – filozofisks prātojums. Jautājums, vai Esamības starta substance tapa uzreiz ar universālajām pārvērtību īpašībām, vai tā arī ir evolucionējusi no citām ne esamību (nav informācijas, tikai hipotētisks pieņēmums) substancēm, līdz bāzes likumu noformēšanai, un tad notika pirmais tapšanas notikums, esamību/,,Ne esamību» vēsturē-viss pirmo reizi, vienmēr pirmais gājiens, pirmais vēsturiskais hronoloģiskais mirklis.

Informācijas loģikas likumu bāze- Esamības eksistējošie loģiskie fundamentālie likumi, pilnīgai Esamības kontrolei- primāri (eksplozijas) tapušai autentiskai substancei —visur/visiem/vienmēr priekš sistēmas-sistēmās attīstības-evolūcijas-duālās dialektikas notikumu procesiem. Hipotētiski ja tā nebūtu, tad nebūtu paša loģiskā informācijas nesēja -loģiskā spriedēja, un NE-likumsakarīgi nebūtu/neeksistētu jēdzienu un to procesu- ko/par ko/kam/priekš kam spriest- apspriest, nesaprotami kas/kur/kāpēc vispār nenotiek, tikai viens- bez turpinājuma notikums, pilnīgā NE- sistēmu pilnīgā sinhronā haosā-organizētā kustībā, bez likumsakarībām un sistēmu attīstības-bezjēdzīga eksistences (jēga loģiski notikumi),,NE eksistence» – nebūtu loģisko jēdzienu pieprasījuma- vārdu /terminu/jēdzienu/formulu, kuru satura būtība ir apzinātā eksistences loģiskā jēga noformēta kodētās sistēmās vērtībās. Hipotētiski ja nebūtu loģikas, nebūtu attīstības kā tādas, nebūtu saprāta intelekta loģikas/tehnoloģiju mākslīgā intelekta, savstarpēji saistītu sistēmu moduļu konstrukciju. Esamības jēga ir sistēmu dinamikas loģika- evolūcijas attīstība-enerģijas īpašību transformācija- realizācija notikumos. Esamības savstarpējo saistīto likumu algoritmi ir to loģiskas darbības definētos un vēl nedefinētos algoritmos. Eksistences loģika- jēgas nesēja. Sistēmu jēga – resursu attīstība un to organizēšana loģiskās loģistikas izpildījumā definētās civilizāciju sistēmās. Sistēmu jēga tiek definēta argumentu pamatojuma algoritmos, aktuāli relatīvajiem procesiem.

Iespējami dažādi esamības notikumu procesu cēloņi-zināmi un nezināmi, definēti un/vai pieņēmumi, versijas, un/vai hipotēzes. Lai saprastu/izprastu, ir jāzina bāzes likumu procesu bāzes pamatus-intuitīvi/pieņēmumos/varbūtībās vai /un, uz pieredzes/zināšanām- informācijas zināšanu bāzes. Pieredze definēta terminos/jēdzienos ir likumsakarību noskaidrošana un to izmantošana. Zinot dabas (fizikas) likumus tiek radītas tehnoloģijas, analogi izzinot informācijas darbības/iedarbības likumus tiek vadīta sabiedrība un tās izveidotās sistēmas-civilizāciju/grupu /grupējumu loģisko ideju -ideoloģijas-ietekmes informācijas vērtības.

Esamības uzbūve ir konstanti loģiska un notikumu darbības notiek ar loģiskiem algoritmiem, citu zināmu formulu lai noformētu sistēmu darbību neeksistē, vismaz zināmi pašlaik nav, var apgalvot, bet pierādīt nevar. Dzīves ritums ir loģiskas ķēdes notikumu plūsma, kuru var izmainīt un tiek mainīta loģiskos lēmumos, loģikas konstrukcijas ietvaros. Katra situācija pieprasa loģisku, tās risinājumu, piedāvājot vai nepiedāvājot variantu versijas. Visas situācijas ir loģisku notikumu summas rezultāts, ir informācijas loģikas produkti, visām situācijām ir vienmēr kāds loģisks risinājums, bet ja situācija netiks pareizi/adekvāti definēta, tad netiks tā loģiski risināta, bet to gaida vienalga loģisks iznākums, pareizāk pret to dalībniekiem neloģisks, citu notikumu darbības iespējamības Esamības sistēmās neeksistē.

Pieņemsim hipotētiski (kā būtu, ja būtu), ka Esamībai ir identiska pieredze (informācija nesējos) citur no citas,,NE esamības» šeit, tad faktiski esamības evolūcija nevar notikt, bet visu attīstību diktēs pieredzes/vēstures prakse jau uz zināma informācija ar pozīcijas praksi, tad attīstībai būtu cits scenārijs, dominētu pieredze, nevis citi evolūcijas likumi -tīrā informācijas lineāla vektoru laukā, bet jau formalizēta/formatizēta notikumu laukumā. Sākuma sākums visam/ visur/ pirmo reizi, pretī notikumu pirmreizējai pieredzei, duāli pozitīvai, un/vai negatīvai, relatīvajos spriedumos, atkarība no pozīcijas situācijas notikumos.

Informācijas loģiskās pārvērtības

Informācijas loģiskai vērtībai ir pašas Dabas pārņemtās, piešķirtās, mantotās universālas pārvērtību īpašības- mainīt loģisko relatīvo vērtību, jo pašas Esamības loģikas funkciju algoritmu uzbūve ir -relatīvu vērtību kombinācijās. Atkarībā no notikumu situācijas-faktoriem-ietekmes pieprasījuma, loģiskā modulācijā tiek noformētā spriedumam selektīvā universālā relatīvā īpašība-relatīvās salīdzinošās vērtības komplekts-salikums noformē relatīvo atzinumu aktuālajam procesa pieprasījumam.

Tagadnes informācijas un matērijas sistēmu neizbēgamas izmaiņas tuvā, vai/un tālā nākotnē ir bāzes enerģijas inflācijas procesu bāzes garantētā aksioma. Notikumu bāzes enerģijas autentiskie dati/informācija neizmainās, bet izmainās citā informācijas nesējā tās subjektīvais akcentu- kombināciju loģiskais vērtējums, kad informācijas tiek atdalīta/nokopēta no autentiskā notikumu informācijas avota. Jebkurš noticis notikuma mirklis ir vēsture -vēsturē, tuvā- vai/un tālā hronoloģiskā vienotā Esamības identitātes tapšanas inflācijas vēsture. Vēsturiskās iegūtās pieredzes iegūtās zināšanas tiek izmantota tagadnē-modelēšanai loģiskos algoritmos tuvai, vai/un tālākai nākotnei. Dati-informācija attīstās-evolucionē tikai jau uz esošas datu-informācijas-Esamības informācijas eksistences informācijas nesējos tiek nodota stafetes- / bibliotēkās /arhīvos/failos/ presē/medijos/attīstības nepārtrauktas mantojuma dialektikas bāzes likums.

Nesaistītām laika telpā civilizācijām to attīstības Dialektikas cikli cikliski mainās izmainot laikmeta identitātes simbolus. Bāzes Dialektikas ciklu pamat princips ir viesiem viens, bet izpildījums atšķirīgs, atšķirība no realitātes faktoriem un informācijas attīstības stadijām. Informāciju var izmantot no tālas pagātnes -tagadnē, izslēdzot autentisko tās laika atskaiti. Bāzes vērtīga vērtība ir noderīga jebkurā gadsimtam. Bijušie notikumi ir autentiska vērtība kurus var subjektīvi izcelt no vēsturiskās hronoloģijas, un ar tiem manipulēt-mainot to nozīmi aktuālajam tagadnes subjektīvajam pieprasījumam. Enerģija ir Esamības formētāja, un vienlaicīgi informācijas nesēja. Enerģija Esamībā ir vēstures hronoloģijas objektīvo tālāk izmainīto subjektīvo datu-informācijas nesēja- notikumi ar enerģiju sinhroni izmaina informāciju-viens notikums, bet divi vienoti procesi.

Datus-informāciju tiek apstrādāta ar loģikas mehānismu noformējot intelekta loģikas secinājumos-loģiskie rezultāti. Katrai informācijas vērtībai ir,,ANTI «vērtība/pretmets. Katra informācijas vērtība var ieņemt pozīciju, vai,,ANTI „pozīciju/citu pozīciju. Informācijas vērtība ir atkarīga priekš, vai /un ar kādu citu relatīvo vērtību tā ir novērtēta. Nomainot vērtējamo relatīvo vērtību izmainās loģiski vērtības novērtējums. Mainot relatīvo vērtību ar informāciju var manipulēt/kombinēt/sintezēt/modulēt izmainot tās relatīvo nozīmi notikumos. Pašu informācijas vienību nevar izmainīt, bet to var izmainīt kombinācijā ar citu informācijas vienību. Teikumā mainot vārdu, terminu, jēdzienu vērtības mainās subjektīvā secinājuma pozīcijā. Sacerējums ir subjektīvs stāsts, bet tomēr subjektīvas pozīcijas versija, kura atkarīga no izvēlētā loģikas tipa veida. Faktiski informācijas vērtējumā-vērtētājs primāri nosaka subjektīvo pozīciju un kādas relatīvās informācijas vērtības tiek izmantotas kontekstiem. Subjektīva pozīcija diktē to, vai/un citu vērtību selektīvu izvēli kombināciju loģiskai pamatojumam, saišu rindai-loģiskais pamatojums loģiskam rezultātam. Loģisko vērtību izvēli diktē primāra pragmātiskā loģika, arī subjektīvās,,patiesības“– (melus) izvēli, kuru,,patiesību» (melus) akceptēt, bet kuriem melu statusu atzīt un to nemainīt. Zinot informācijas nesējus subjektīvo pozīciju un subjektīvo loģikas instrumentu tipus, prizmas var prognozēt to neizbēgamus spriedumus, analogi kā ar bāzes fizikas likumiem to izmantošanu tehnoloģiju produktos.

Esamības tapšana, civilizāciju attīstīta apziņa pieprasa skaidrojumu/spriedumu, kad, kāpēc, ar kādu jēgu notiek notikumi. Atbildes uz esamības jēgu dot civilizāciju kultūras. Ētika/Cita Ētika/ Ideoloģiju teorijas un to prakse, kā arī katrs sev personības EGO pieprasījumā-pretenzijas pieredzes novērtējums, vēsturiskais novērtējums. Zināšanas tuvāk pietuvina notikumu objektīvam vērtējumam. Ideoloģijas savā vēsturiskā praksē neizbēgami sevi diskriminē Dialektikas procesu ciklos, paliek tikai formāts kurš vēl sevi nav diskriminējis tā ir- Ētika. Dialektikas ciklos noformējas- Cita attīstīta Ētika jaunajam adekvātajām prasībām-savā evolūcijā var piepildīt ar jaunu-modernu vērtējumu un perspektīvu formējamu viedokli. Ētika jaunajā attieksmē var ienest jaunā Civilizācijas vērtību ciklā, ar citu morāles saturu, kur Ētika daļēji var aizvietot Ideoloģijas formātu vai/un palidināt dominējot abu formātu sintēzē. Ētika ir visu pozitīvo cilvēcisko vērtību satura formāts. Ētika ir sabiedrības definētas attieksmes normas -uzvedībai, viedoklim. Bez Ētikas/Citas Ētikas sabiedrību Civilizācijām paliek vēl neizmantots veselā saprāta formāts, bet līdz veselā loģiski adekvātam formātam ir vēl tāls pretrunu ceļš vēl ejams. Sabiedrības organizēšanas vērtība vēl ir harmonijas vērtības, kur formāts pilda sabiedrības pretrunu izlādes daļēju funkciju.

Esamības, visuma mirklim, skaitļojot Izcelsmes hronoloģijas vēsturi, bet jautājums par esamības jēgas būtību ir visgrūtākais, jo tā atbilde var būt tikai katram subjektīva. Attīstoties zināšanām, līdzi tām attīstās loģiskas versijas -versijās. Informācijas balstoties uz analogiem esamībā esošiem moduļiem tos pielāgo /modulē esamības tapšanas un uzbūves versijām. Viss kas eksistē, eksistēja, eksistēs ir enerģija, un/vai tās transformāciju matērijā, bioloģiskā enerģijas matērija. Enerģija ir dati/informācija nesadalāma vērtība. Enerģija ir informācija, un informācijas nesēja izplatītāja. Enerģijām zina savu autentisko vēsturisko izcelsmi, bet kā tā lai tos izstāsta-vienīgā autentiskās īstenības zinātāja. Esamības viena no eksistences jēgām ir kustība, kura izveido telpu un relatīvo laika atskaite ritējumu. Esamības jēgu iegūstam modulējot pretējus procesus-ja nav kustības, inflācijas tad neformējas sistēmas, nav attīstības-nav nekā, nav pat cerības, nav grantēto pārmaiņu, ko nodrošina nepārtraukta kustība.

Ja realitātes esamībā ir noticis notikums-notikumos, ir tapusi civilizācijas sistēma, tad tam ir bijis objektīvam cēlonim, kāpēc ir tieši tāds izpildījuma rezultāts, pret iedomāto ideālu neatbilstošs -ir likumsakarīgs, jo procesos un to etapos ir piedalījušās bijušās, dažādas loģiskās vērtības, kuru summa ir to likumsakarīgs rezultāts. Katra loģiskā vērtība aktivizējas noteiktā procesa etapā, kad ir pieejami resursi un to aprites izmantošana. Katram resursam ir tās loģisko īpašību izmantošanas jēga sistēmā. Evolūcijas procesos Abstrakto vīzijas ideālismu nomaina pragmatiskā loģika/konstruktīvā komplicētā loģika. Sistēmu jaunajos loģiskajos apstākļos var izveidot perfekti, bet ne ideāli. Abstrakti ideāls paliek kā nesasniedzama jau/vairs ilūzija, bet paliek mērķa statusā-motivācijai, retorikai, lozungiem, ilūziju mērķiem

Informācijas loģiskās vērtības sistēmā, vai priekš sistēmas ir saistītas, vai nav saistītas, vai plāna/shēmas konstrukcijā būs saistītas funkcionāli. Saites ir pagaidu/procesa, vai iegūtā rezultātā. Saites veido saistības, vai tām ir informatīvs raksturs. Izzinot loģiskās notikumu saites/sasaistes tiek konstatēti notikuma dalībnieki un to lomas motivācija notikumos. Ir informācijas pamat saites un palīg saites, un nejaušību piemaisījuma informācijas nesēju piesliekšanās saites. Laika gaitā informācijai top prakses asociatīvais uzslāņojums kurš pieprasa jau citu modelētu vērtējumu. Aktuālās situācijas problēmas pieprasa to risinājuma vīzijas un loģiskos plānus, kuru izstrāde ir atkarīga no citu vērtību kontroles informatīvajā leģitīmajā laukā, kur jaunie informatīvie loģiskie piedāvājumi ir pretrunā ar dominējošo vērtību vadlīnijām, un pozīciju nesēju pretenzijām, un tad sākās duālo vērtību ietekmes pārvērtību procesi priekš sakārtošanas un sistēmas attīstības

Informācijas vērtība izmainās ar kādu izvēlēto subjektīvi loģisko vērtību tiek salīdzināta vērtējamā vērtība. Var vērtību attaisnot, vai nosodīt vienmēr būs rezultāts, bet tas ir atkarīgs no subjektīvās pozīcijas un izvelētās salīdzinošās vērtības. Manipulācijas ar relatīvo vērtību ir jurisprudences aizstāvības viss biežāk lietotais manipulācijas instruments. Ja pret autentiskiem faktiem tiek izmantoti vispārināti fakti, tas ir darbības, tad pret autentiskie faktiem nav citu autentisku faktu, loģiski tikai var izmantot palikušos vispārinājuma loģiskos argumentus. Jurisprudencē relatīvā salīdzinošā likumiskā definētā vērtība ir Kodekss, bet ja ir spiediens (diezgan bieži), tad debašu informācijas laukā tiek ienestas akcentētas-dominētas citas relatīvās salīdzinošās vērtības-apelācija pie personības, apelācija pie visu faktu,,it kā» neesamības-arguments pie procedūru nepilnības/neatbilstības. Var akcentēt vēl nepierādītu faktu, kurš ir būtisks, bet tā pierādīšana nav visā faktu kopumā nepieciešama-manipulācijas ar faktu kura nozīme tiek sakāpināta procesam, mainot notikumam būtisko informāciju uz tieši nesaistīto nebūtisko. Saperēta informācija tiek aktivizēta summēta, tā aizpilda/dominē aktuālajā- operatīvajā tēmas informācijas apmaiņas laukā-koncentrētas informācijas novirze, bombardējot lēmuma pieņemšanas motivācijas informācijas apziņas operatīvos laukus. Mainot adekvāto relatīvo salīdzinoša vērtību vienlaicīgi arī mainās pats process-spriest uz apspriest, nospriest, izspriest, pārspriest, nepiespriest, ne to spriest, citu spriest, nebūtiski spriest. Procesa relatīvais manipulācijas instruments atbilstoši citai relatīvai prizmai noformē vienīgi iespējamo jau pārveidoto autentisko sprieduma vērtību.

Manipulācijās/modulēšanā/improvizācijās/ kombināciju veidošanā, izmantojot kā platforma modeļa moduli- autentiskus faktu notikumus, vai/un nenotikušus notikumus priekš realitātē konstruētam modulim. Modulācijas procesa sastāvdaļa ir iespējamu priekš viedokļiem/secinājumiem aktualizētas vērtības priekš informatīvās cīņas, duālisma debašu formātā. Manipulācijās ar terminiem tiek izmainīta faktiskā būtiskā nozīme. Esamības dinamikas bāzes likums kontrolētas attīstās—dialektikas/dinamikas algoritmos sistēmas/evolūcija, attīstības formātu cikli/etapi/laikmeti/ēras/formācijas/sociālās iekārtas (sociāli organizētas sistēmas).Atbilstoši izvēloties informācijas apstrādes loģikas veidu/tipu/vērtību iegūst atbilstošus sprieduma rezultātus-pragmātiskos/emocionālos/empātijas/racionālos/identitātes/politiskos/stratēģiskos/ilūziju/melus/propogandu/shēmas/plānus/uzstādījumus/konfigurācijas/kontekstus.Informācijas vērtības improvizācijai tiek izmantoti relatīvie instrumenti-cits skata punkts/cits informācijas plūsmas koridors/cits informācijas avots/informācijas mikroskops/informācijas tālskatis/informācijas šabloni/informācijās lekāli/argumenti.

Loģiskais pamatojuma skaidrojums balstās uz dažādu loģisko vērtību savietojamību izvēlēta algoritmā, kurš ir sistēmas dinamikas attīstības jēga, kura modulē attiecīgu pamatojuma slēdzienu -patiesību relatīvo vai/un objektīvo īstenību balstītu uz dabas likumiem, kuri izmantoti priekš sistēmas loģikas noskaidrošanas.

Esamības izpēte sākuma etapos loģiski notiek ar iztēles loģikas pamatā, kurai tiek pievienota asociatīvā analoģijas loģika-relatīvā salīdzināšanas modulēšana-tā ir bijis. Iztēle ierosina apziņas enerģijas ģenerāciju par tēmu uz attīsta izziņas motivāciju loģiskiem izskaidrojumiem.

Informācijas ideju loģiskais izejmateriāls:

– Idejas top uz konstatētu notikumu likumsakarībām, izzinot to loģiskos cēloņu -iemeslus, kuri tiek apzināti loģiskajā intelektā noformētās kvalificētās, sist amizētas zināšanās.

– Zināšanas tiek kvalificētas/definētas saglabātas-izplatītas informācijas bāzes dažādos, dažādos kvalitātes, ticamības informācijas nesēju avotos.

– Dabas likumu kombinācijas resursu piesaistes izpildījumā, realizētas funkcionējošās sistēmās ir ideju realizācijas loģiskais ceļš. Idejas vērtības noturību diktē pragmatiskās/racionālās resursu izmantošanas/apmaiņas loģikas argumenti.

– Spriedumi par sistēmas resursu izmantošanu ir adekvātuma lietderības koeficients resursa ietekmes potenciālam.

– Loģiskais saprāta intelekts- izdzīvošanas instruments/ierocis /attīstības savstarpējā konkurences cīņā, ja tam ir dominante starp citiem loģikas veidiem.

– Dati kvalificēti pēc to nozīmes veida tipa (specifikācijas īpašībām) iegūst no nozīmes izmantošanu noformētai loģiskai idejai un realizēta tēzēs/loģiskos apgalvojumos.

– Eksistējoša realitātes izziņa ar objektīvo loģiku, kritisko loģiku sastādoša-īstenības konstatēšana =pierādījumi/fakti/dabas likumi kuri sastāda dabas loģisko bāzi.

– Esamības sastādošās elementu elementārdaļiņas ir vienas izcelsmes un ir identiski vienādas, bet tās savstarpējās dažādu spēku mijiedarbībās izveido sistēmas kuras citā kombinācijā iegūst citas īpašības-citu informācijas loģisko vērtību.

– Instinktu/refleksu uzvedības dominantes ietekmi noformētā papildinātā sociālā informācijā —tiesības uz kuru pamata tiek noformētas cita tipa civilizācijas sistēmas.

– primārā notikuma informācija tālāk formē nākošo tēmas ķēdes notikumu informāciju, ar tās sastāva selektīvu darbaspējīgo vērtību pārnesi.

– Primāri ideja formējas uz nezināmo apzināšanu, pēc to noskaidrošanas to īpašību adekvāta izmantošana idejas konstrukcijai.

– Esamības informācijas spektru plūsmu sastāda -realitātes ilūzija un duāli pretēja realitātes objektīvie faktu notikumi -nemodulēti/netransformēti.

– Tēmu motivāciju formē realitātes resursu apguves pieprasījums to ieguvē/apguvē.

– Viena notikuma tēmas saistība ar citu notikumu/parādību noformē summā secinājumus, kuros top notikumu loģiskais arguments.

– Signāli noformēti/saglabāti datos noformē izmantojumu informāciju.

– Dabas likumsakarību atklāšana dot ideju loģisko attīstību priekš sistēmu konstruēšanas, to pilnveidošanas, un uz to pamata tālāku atklājumu tapšanu.

– Iztēles tēlu forsēšanas griba darbojas tik ilgi kamēr to nodrošina realitātes bāzes saistīto likumu objektīvā griba resursu darbībām.

– loģiskā ilūzija nodrošina brīvu nosacītu informācijas loģisko vērtību plūsmu kurās parādās racionāli skaidrojumi-subjektīvie.

– Pagātnes notikumu summas vērtības formē- tagadni un vienlaicīgi nepārtraukta dinamikā nākotni.

– Bāzes likumu izmantošana tiek izmantota uzdevumu plānošanai un to veikšanai izvēloties tos pēc īpašībām funkciju ķēdes nodrošināšanai.

– Lai konstruētu sistēmas ir nepieciešama jomu standartizācija-vērtību atbilstībai, sinhronizācijai.

– Resursu apmaiņas nestspēja -maksimālais limits -lai balansēti varētu funkcionēt sistēma, kur subjektīvo pretenziju kāpināšana rada sistēmas pret balansu, un deformāciju, un funkciju jēgas zudumus.

– Tendences pariet organizēta citu vērtību akcenta procesā, saturs tiek piepildīts ar destruktīvam antisociālam vērtībām kur sociālas atklātas arhektiatūras sistēma tiek kapitāli deformēta līdz sabrukumam.

– Saņemtās informācijas pārbaude no citiem informācijas nesakarīgiem avotiem, citām datu failu bāzēm uz informāciju sastāvdaļas īstenību/atbilstību, jo agrāk nebija ar nepārbaudīto informāciju jēgas ar to manipulēt citiem mērķiem.

– Masu medijos speciali noformēta ziņa ir mērķēta uz masu apziņas dinamikas formēšanu, motivācijai viedokļa dinamikas formēšanai, kur fakti un dziļāka analīze nav pieļaujama, un ja tā protams parādās tā tiek bloķēta, vai ignorēta jo jēga ir informācijas jēgas tēlam, nevis faktiem.

– Lai kritizētu ir jābūt motivācijai, un būtiski no esošam statusa pozīcijām, vai dabiskās opozīcijas, kas ir cīņas instruments. Kritikas loģikas informācijas instruments tiek izmantots, vai to nepieļauj ideoloģijas formāts kritizēt pamatnostādnes, neveiksmīgi veido vispārējo politiku

– politiskās sistēmas stagnācija ar procesu degradāciju, kad ir sabalansētas grupu/grupējumu intereses un tās ir apmierinātas-nav grupējumu pretenziju totālu pretrunu-balansētu pretenziju un ietekmes lauku jomās-kartelis

– ilūzijas vērtība priekš realitātes sistēmām, abstraktas vērtības- organizatoriskais pieprasījums

– ilūzija noformē ilūziju par EGO pārliecības struktūras vērtību

– pārliecība mainās no citiem faktoriem, kad tiek atrasti citi argumenti priekš jaunās pārliecības/viedokļa, katrai pārliecībai sava likteņa loģikā relatīvā cena

– ideju loģikas konstrukcijas informatīvais atbalsts ir argumentos

– Jēgas sastāvdaļa ir perspektīvas iespējamas loģiski adekvātas plānotas darbības

– Jauna aprites vērtība ir evolūcijas etapa attīstības vērtība.

– Ideja- notikumu likumsakarības kuras var atkārtot citur tieši saistītos, vai/un citās sistēmās -resursu funkcijas priekš līdzvērtīgām sistēmām.

– Ideju sistēma-resursu atkarība funkcijās /algoritmos un motivācija ar kontroles līmeņiem ar definētiem datu iegūšanas /apmaiņas informatīvajām un datu nesējus sistēmām.

– Iegūtā datu informācija no notikumiem un to selektīvi loģiski intelektā apstrādājot formē idejas, loģiskā modulācijā- par tās relatīvu pielietojumu aktuālām, vai/un nākotnē plānotām notikumu situācijām.

– idejas formē loģiskos algoritmus ar nepieciešamo īpašību kombinācijām, definētos mērķtiecīgos procesos, kuri tiek kontrolēti ar ietekmes mijiedarbības pieejamiem /izmantojamiem instrumentiem/mehānismiem/ sistēmām.

– Lai noformētu, vai/un pieslēgtos resursu sistēmai, ir nepieciešamas datu nesēji (visi iespējamie izmantošanai un to iegūšanas veidi) saites informatīvās- lai veiktu ieplānotās datu funkcijas.

– tīra ideja-perspektīva, papildināta ar argumentiem iegūst sistēmas aprises

– Ideoloģija modulis, kurš daļēji, vai pilnīgi deformē veselā saprata loģiskos spriedumus pilnīgi bloķē paškritiku, bet pašu neizbēgami apzinātās pretrunas tiek projicētas uz oponentu

– noformēts ilūziju tēls, ir arguments

– vērtību plūsmas sinhronizācija priekš ideoloģijas/paradigmas-stratēģijas kontrolēts process

– relatīvās pieredzes pozīciju spriedumu vērtības-izmantojamas manipulācijās

– ilūzijas piedāvājums- atbilstošam pieprasījumam

– Identiskas sistēma, vai to izmantoti tikai konstrukciju elementi

– Vispārināti argumenti retorikai-ideoloģiska ietekmes vērtība

– Lai modulētu ar manipulēto informāciju, ir nepieciešams informācijas materiāls, uz kā pamata, zinot jau pozīciju formēt nodomus, kontekstus, abstrakti, un/vai ar realitātes elementiem

– informācijas cīņās, ir primāri neieciešams materiāls, reāli notikumi kuru cēloņi tiek mainīti pretēji un piedēvēti oponentam, pretinieka nodomi tiek formēti no visiem iespējamiem negatīvajiem tiem piedēvētiem scenārijiem

– Dažādi atdalīti telpā darba darītāji darot vienu to pašu darbu, procesā neatkarīgi nonāk pie loģiskām atziņām, kā loģiskas darbības var resursus optimizēt, jo pati Esamības uzbūve ir loģisko likumu diktēta-darbībās tiek atklātas, tas kas ir jau fundementāla loģiskas sistēmas funkciju iespējas. Esamības sistēmas ir loģiskas, bet to izmanītāji mēdz būt deformētu apziņas neloģisku spriešanu

Attīstības procesos politisko ideju-ideoloģijas organizēt ideju/abstraktos principus un to realizāciju realitāte sistēmā. Procesos pamatvērtības evolūcijas procesos nonāk pretrunā ar realitātes notikumu negatīvām izmaiņām, kad cita ideoloģijas ietekme sāk apdraudēt /dominēt pret,,harmonizētu» sakārtotu līdzsvarotu sistēmu eksistenci, kur kļūdu cēlonis nespēja (ideoloģiskā pārliecība) situāciju novērtēt ar kritisko/pragmātisko loģiku, ko nedot kāda bāzes ideoloģijas pamatvērtība, ko pavada izmisums/neziņa, ja tā tiks atcelta, jo tā it kā var zust ideoloģijas pamatnostādnes-izveidojas ideoloģiskā krīze-ideju trūkums priekš ideoloģisko problēmu risināšanas. Neatbilstība abstraktai idealizētai idejai -pret tās ļaunprātīgas izmantošanu realitātē-ideoloģijas būtības piesārņošana. Ideoloģiskās krīzes apstākļos aktivizējas restaurētās bijušās ideoloģijas jaunās versijās, ja ir ideoloģijas krīze, un nav vēl jaunu ideju realitātes ideoloģijas situācijai. Ideoloģiskās krīzē par vieno cēloņiem ir abstrakto principu vispārīgs modulis, kurš nespēj integrēt pretrunīgās akcentētās dominējošās jaunās vērtības-abstrakto principu izmantošanas pretrunas pret realitātes jaunajiem nosacījumiem, formējas neloģisks absurds. Ideoloģijas sākuma idejas formēšanās laikā tiek ņemtas reālas pretrunas, lai tas dzēstu, tālākos posmos attīstās, akcentējas citas pretrunas neizbēgami ar kuras primārā formātā tās neiekļaujas-sintezētas jaunās pārspīlētās idejas un to nesāji. Jebkuras Ideoloģijas beigu sakums ir pārspīlēts nerealizējamas idejas, kur ne realizācija rada vilšanos. Neviena Ideoloģija neietver pretrunu risināšanas algoritmu pašai ideoloģijai tās vērtībām, jo tās ir monolītas ar pieņēmumu, kā apsolīta ir,,patiesība». Realitāte laika gaitā pieprasa ideoloģijas citu izpildījumu, ja tiek sabalansēts pieprasījums un ideju vērtības- notiek ideoloģijas veiksmīga evolūcija.

Ja ideoloģija ir harmoniju un attīstību nesoša, ideoloģijas krīzes apstākļos to var modernizēt adekvāti jaunajiem izaicinājumiem-jaunu ideoloģijas versiju-realitātei atbilstošu loģisko versiju. Ja netiek modernizēta, koriģēta ideoloģija, tad piespiedu loģiskās darbības pret situācijām tiek daļēji vispārīgi apšaubīta ideoloģijas nestspēja jaunos faktoru ietekmes apstākļos-neizbēgams loģisks secinājums. Katrai ideoloģijas ietekmei ir savs vēsturiskais saglabājies potenciāls, un tā eksistence ir atkarīga no tā modernizācijas izveidotām saitēm nezaudējot ideoloģijas jēgu, nu jau ar citu ideoloģisko realitāti. Esamībā viss neizbēgami evolūcijā mainās-ideoloģijas/tehnoloģijas savā vēstures neapturamā ritumā. Ideoloģiju ideju pamatā ir kāda sabiedriska vērtība kura kļūst par organizējošo vērtību, notiek tās akcentācija, nozīmes palielināšanu.

Situācijas noformējas vienotos informācijas plūsmas apmaiņas ietekmes laukos, kuros tiek ienesta dažādu pozīciju/motivācijas informācija un attiecīgi motivācijas pieprasījumam, tiek izvēlēti no faktu aprites laukiem vajadzīgā/derīgā informācija argumentiem. Fakti /argumenti tiek, vai netiek pārbaudīti, iemesli dažādi:

– arguments pie autoritāte

– arguments pie statusa

– arguments pie kompetences

– arguments pie dažādiem informācijas aktivizētā aktuālā aprites lauka pozīcijām

rezultātā netiek. vai tiek izvērsta komplicētā loģiskā analīze. Aktualizētais informācijas kombināciju situācijas lauks var pildīt tikai kādu leģitīmu funkciju sistēmas ietvaros, kura ir definēta:

– likumos

– instrukcijās

– tradīcijās

Informācijas lauku aktivizācija notiek ar tēmas ierosmi ar terminiem/jēdzieniem- kuri ir relatīvā pozīcija procesam -kura formāts ir tēmas attieksmes vadlīnija. Informācijas meklēšana/iegūšana/esošās informācijas analīze/iztrūkstošās informācijas ieguvei loģisko ceļa izvēle/avotu iegūšanas apzināšana/no iegūtās informācijas bāzes kvantitātes selektīva vajadzīgās informācijas kvalificēšana/informācijas precizēšana/informācijas papildināšana/informācijas attīrīšana/informācijas apstrāde, pārstrāde -loģiskais informācijas apstrādes /izstrādes ceļš/informācijas noformēšana tēmai.

Manipulācijas ar informāciju faktiski ir -manipulācijas ar argumentiem priekš pret argumentācijas, un/vai motivācijas, vai/un pamatojuma/viedokļa/secinājuma-noformētam darbību tālāk plānam.

Esamības procesos sistēma -sistēmā informācija tiek noformēta/apstrādāta ar argumentu pamatojumiem, iegūstot tos loģisko dzirnavu apstrādē —loģiskais pamatojums/vadlīnija/secinājumi /loģisko darbību jēgas etapi. Ieņemot informatīvo relatīvo pozīciju procesos situācija diktē noteikta tipa informācijas loģikas spriedumus-relatīvais loģiskais pieprasījums procesam. Baltu var loģiskās dzirnavas samalt par pelēku- un otrādi, un te ir daļa,, īstenības» – jo baltā krāsa ir visu atstarotu viļņu garumu redzamā gaisma, kura sastāv no visiem krasu spektriem, bet to atstarošanu izlaižot caur difūzu spoguļa virsmu vairs neizskatās balta, analogi ir ar loģikas dzirnavu prizmām-sietiem.

Esamības eksistence uzbūve fundamentālajos loģiskajos datu, informācijas plūsmās to darbībās, to nesējos mērķa jēgas būtība ir realizēties ar loģikas mehānismiem/instrumentiem argumentētās pamatotās darbībās funkcionējošās sistēmās. Lai realizētu savu resursu iespēju potenciālu, attīstītās evolūcijas informācijas loģiskās vērtībās-enerģijas esamības dinamikas jēga loģiskās pārvērtībās.

Arguments loģiskai jēgas ir pamatojums. Bāzes likumi kontrolē sistēmu resursu, vērtību balansu/līdzsvaru un loģisko harmoniju ar dabiskiem to eksistences instrumentiem, loģisku notikumu neizbēgamu secību disharmonijai un paralēlu procesu izraisītām pretrunām, antagonismam ar šo sistēmu izzušanu, bojāeju. No ANTI sociālajam (primitīvās loģikas pirmā transformācija no bāzes moduļa-instinktiem) sistēmām, tālāk tiek pārņemti izvēles kārtībā, kā nepieciešamības to izvēlēti/izveidoti institūti ar modernizētām versijām- citā satura izpildījumā, varas procesa nodrošināšanai.

Institūti /Institūcijas formējas sabiedrības organizēšanai uz pretrunu pieredzes uz varas/sabiedrības pieprasījuma, izveidot darbībām (noteikumi/atzinumi) noteikumu definētu abstrakti leģitīmu bāzi ar -terminu/jēdzienu apzīmējumiem priekš definētās uzvedības/darbībām. Dialektikas procesu vēsturē notikumu procesam no varas/autoritāšu līderu puses tiek piešķirti termini, tēzes (nozīmīgas runas) kuru nozīme ierosina kardinālas tendences-pārmaiņas sistēmās-tiek definētas vērtības un situācijas.

Datiem, informācijai piemīt fundementāla Esamības likumu nesēja īpašības -eksistē iespēju kombināciju izkārtojuma īpašības, veidot sistēmu ar tās funkciju saistītu nozīmes jēgu. Notikumi Esamībā notiek izveidojot notikumu funkciju telpu- resursu vietu, platformu uz esošo, un/vai piesaistīto resursu bāzes, izveido ciklisku līdzvērtīgu notikumu ciklisku apļveida atkārtošanos, kas nodrošina sistēmu funkcionēšanu-resursu apmaiņu, ar protams nelielām notikumu neizbēgamam korekcijām katrā darbībā/ciklā, kur attīstās citas vērtības priekš citām sistēmas kombināciju akcentiem, un vadošajam vērtībām, un idejām citai revolucionārai/reformējamai sistēmai.